Teika par Irlavu

“Vecos laikos bija uzcelta kāda pils. pie pils piecelta pirts. Pilij nebijis vēl vārda. Vakarā ienācis vecs vīriņš un lūdzis naktsmājas. Šie arī devuši. Tovakar bijusi arī izkurināta pirts. Vecītis arī aizgājis uz pirti. Pirtī iegājis, viņš prasa, vai pērties arī varēšot dabūt. Pirts iemītnieki atkārtojuši vairākas reizes: ir lāva, ir lāva. Vecītis nomazgājies, izgulējies un no rīta gājis tālāk. Iegājis citās mājās, tas izstāstījis visu par pirti un atkal atkārtojis vairākas reizes: ir lāva, ir lāva. Tā pamazām tautā iegājies vārds Irlava. Vēlāk jauno pili arī saukuši par Irlavu.”

Irlava šodien Pagasta teritorijas platība ir 11399 ha liela. Pagasta iedzīvotāju skaits šobrīd ir gandrīz 1700. Irlavas pagastā ir viens lielciems – Irlava, viens vidējciems – Vaski un mazciemi – Sāti, Snapji, Pētertāle un daļa no Vecsātiem. Irlavas pagasts atrodas Austrumkursas augstienes Spārnenes viļņotajā līdzenumā. Cauri pagastam tek Abava ar tās pieteku Roju, Viesata ar Prūseni. Pagasta dienvidu daļā ir daži mazi ezeriņi. Meži aizņem gandrīz 30% no teritorijas.

Rakstos Irlava pirmo reizi minēta 1453. gadā (pēc citām ziņām – 1454. gadā) kā Livonijas ordeņa sastāvdaļa (Irmlau). Irlavas pagasta centrs nesakrīt ar kādreizējo Irlavas muižas saimniecisko centru, kas atrodas apdzīvotā vietā Vaski. Tagadējais pagasta centrs atrodas Irlavā.

Pagastu šķērso 1. šķiras autoceļš Tukums – Auce – Lietuvas robeža.

Pagasta iestādes ir vidusskola, bērnu nams, kultūras nams, slimnīca, divas bibliotēkas, pirmskolas izglītības iestāde „Cīrulītis”, veco ļaužu pansija, pagasta padome. Šobrīd pagastā ir vairāki veikali, degvielas uzpildes stacija, pasta nodaļas, aptieka, mežniecība un 10 lielas zemnieku saimniecības.

Pagastā darbojas sporta klubs „Irlava” (vadītājs Andis Švāns). Tas organizē regulārus sporta pasākumus, sacensības, sporta svētkus un sportistu balli sezonas noslēgumā, kad tiek sumināti sezonas labākie sportisti. Irlavas sporta dzīvē nozīmīga ir florbola komanda, kas piedalās valsts un starptautiskās sacensībās.

Irlavai ir sena un interesanta vēsture, te atrodas arī daudzi valsts un vietējas nozīmes kultūras pieminekļi.

Nozīmīgākie un aizsargājamie valsts nozīmes kultūras pieminekļi Irlavas pagastā ir:

• Irlavas senkapi
• Daibju senkapi (Velna laiva)
• Peņķu veselības avots – kulta vieta
• Riepju senkapi
• Tāmu senkapi
• Vallieša Elka kalns – kulta vieta
• Sātu luterāņu baznīca ar žogu un vārtiem
• Sātu baznīcas biktssols
• Sātu baznīcas altāris
• Sātu baznīcas ērģeles ar ērģeļu prospektu
• Sātu baznīcas kancele

Par nozīmīgākajiem vietējās nozīmes kultūras pieminekļiem Irlavas pagastā uzskatāmi:

• J. Bētiņa piemineklis un piemiņas istaba (mūziķis Bētiņš bija 1. un 2. Vispārējo dziesmu svētku virsdiriģents)
• Irlavas skolotāju semināra ēku komplekss (tagadējais bērnu nams)
• Mūrnieku tilts – divlaidu mūra tilts pār veco Abavas gultni
• Šaursliežu dzelzceļa tilts pār Abavu pie Sātiem, kas būvēts 1940. gadā ir 55m garš un bija paredzēts neuzbūvētajai Tukuma – Kuldīgas dzelzceļa līnijai
• Spuņņu akmens – lielākais Tukuma rajona dižakmens, kas atrodas Viesatas upē, tā garums un platums ir ap 4,7m un augstums ap 3,8m, bet tilpums 33m3
• Piemiņas akmens Irlavas pagasta represētajiem.